|
Pirmsākumi |
|
|
 Pašreizējā saimnieka Jāņa Medņa vecvectēvs Gusts Mednis strādāja par namdari pie Lauteres barona, kurš kā atlīdzību par darbu piešķīra zemi Viešupītes (vienīgā upīte, kas iztek no Kaķīša ezera) krastos. Uz upītes izracis dzirnavu dīķi, Gusts 1875. gadā uzceļ Kučuru dzirnavas.
 Gusta dēlam Jūlijam ir 3 bērni – Jānis, Milda un Marta.  Jānis Mednis 1934. gada Jāņos apņem par sievu Olgu Niedrīti. Ģimenē piedzimst Zigurds, Indra un Dzinra. Medņi nodarbojas ar graudu malšanu un gatera pakalpojumiem. 1937. gadā dzirnavas tiek modernizētas – no Kukaiņa firmas Rīgā tiek nopirkta ūdens turbīna. 1949. gada 25. martā Medņu ģimeni izsūta uz Sibīriju – Amūras   apgabalu pie Zejas upes. 1954. gadā Sibīrijā mirst Jānis Mednis, nesagaidījis sava jaunākā dēla Jāņa Medņa piedzimšanu. 1957. gadā Olga ar 4 bērniem atgriežas Latvijā, bet valdības politikas dēļ ne savās dzirnavās.
  1990. gadā tiek atjaunotas Jāņa Medņa tiesības uz tēva īpašumu un izveidota zemnieku saimniecība ar zemes platību 40,9 ha. Pirmais rūpals graudu malšana   un putraimu skaldīšana noris līdz 2000. gadam, līdz mazās dzirnavas, nespējot konkurēt ar lielajām, pārtrauc savu darbību.
2001.gadā Daina un Jānis iestājas asociācijā „Lauku ceļotājs” un 29. jūnijā uzņem pirmos klientus mazajā lauku pirtiņā.
2003. gadā vecās dzirnavas tiek rekonstruētas par viesu māju un 6. jūnijā tajā notiek pirmās svinības.
2008. gadā top guļbūves brīvdienu māja.
|
|
